Jauni grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Mūsu valsts Saeima pieņēma grozījumus “Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kuri palīdzēs sakārtot dzīvnieku labturības jomu un vēl vairāk aizsargās dzīvniekus. Par likuma grozījumiem nobalsoja 77 deputāti – gan no pozīcijas, gan opozīcijas, kas liecina, ka deputāti neatkarīgi no partejiskās piederības var vienoties, ja vēlas kopējas lietas labā. Viena balss bija pret – tā piederēja partijas Jaunā vienotība deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim, balsojumā nepiedalījās Ingmārs Līdaka (AS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Amils Šaļimovs (ST!). Grozījumi ir patiesi vēsturisks dokuments, kurš:

1. Atbrīvo suņus no ķēdēm;
2. Nosaka obligātu reģistrāciju visiem, kuri pavairo mājas(istabas) dzīvniekus – gan šķirnes dzīvnieku audzētājiem, kuri jau iepriekš pildīja gan reģistrācijas prasības, gan audzētavu saraksta publisku pieejamību; gan bezatbildīgiem pavairotājiem, kuri nekontrolēti, bezatbildīgi pavairo sev piederošos dzīvniekus nedomājot, kur liks viņu pēcnācējus, ja tos neizdosies pārdot;
3. Uzdod izstrādāt konkrētākas nekā iepriekš labturības prasības Ministru kabineta noteikumu veidā mājas(istabas) dzīvnieku pavairošanai, kuras būs jāievēro ikvienam – gan mūsu audzētājiem, gan tantei Limbažos, kuras kūtiņā apbērnojas kucīte;
4. Uzlabo sludinājumu ievietošanas kārtību, nepieļaujot maldināt potenciālos pircējus un tādejādi  ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem, kuri ievesti no trešajām valstīm.

Bez iepriekš minētajiem uzlabojumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, ka ikviena persona, kura speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojušus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, minēto turēšanas vietu reģistrē kā dzīvnieku patversmi. Arī patversmēm tāpat kā dzīvnieku pavairošanai  likumā ir noteiktas prasības, kas īpaši neatšķiras no šobrīd jau eksistējošām. Tieši prasība reģistrēt patversmi izsaukusi vienas daļas dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestus.

Sabiedrības locekļi var paust savu attieksmi, cīnīties un aizstāvēt savu viedokli, bet absolūti nepieņemams ikvienam adekvātam sabiedrības loceklim ir tas, ko šodien izdarīja piketa dalībnieki – apgānīja mirušu dzīvnieku līķus, izstādot tos vispārējai apskatei pie Saeimas. Atbildīgā organizācija, kura rīkoja šo šausminošo izrādi, bija nodibinājums Dzīvniekupolicija, tas pats nodibinājums, kurā vēl pavisam nesen patiesā labuma guvēji bija Ilze Džonsone – biedrības “’Dzīvnieku pansija Ulubele” valdes locekle un viņas dzīvesbiedrs Aivars Borovkovs. Mirušie dzīvnieki no piketētāju puses, iespējams, tika  uztverti kā atkritumi, ar kuriem var rīkoties kā ienāk prātā, lai gan jau šodien eksistē noteikumi, ka dzīvnieks vai nu jāapbedī vai jākremē. Līdzīgi viduslaikos rīkojās ar sodītajiem noziedzniekiem, tos izstādot pilsētas laukumā pēc eksekūcijas, bet mēs dzīvojam 21.gadsimtā un tāpēc prasām no atbildīgajām institūcijām – PVD, valsts un pašvaldības policijas - izvērtēt šo rīcību un sodīt atbildīgās personas un piketa organizētājus par nepieļaujamām darbībām ar nelaimīgu dzīvnieku mirstīgajām atliekām.

Avots:
dogs.lv