Lāčupītes dendrārijs un dabas taka – viss vienā.
Lāčupītes dendrārijs un dabas taka – viss vienā.


Kad vislabāk apmeklēt Lāčupītes dendrāriju un dabas taku? Mēs teiktu – tagad!

Šī neparastā dabas taka atrodas aptuveni 50 km no Rīgas. Braucot pa Talsu šoseju Engures virzienā. Izbraucot cauri Klapkalnciemam, ir jābūt uzmanīgiem, lai nepabrauktu garām ceļazīmei šosejas labajā malā – “Lāčupītes dendrārijs 0,2 km”. 200 metrus tālāk ir redzama zīme “Iebraukt aizliegts”- Kāpu zona. Tieši šeit uz jūras pusi mežā ved taka, pa kuru var nokļūt maršruta sākumpunktā. Auto gan ieteicams novietot ceļa otrā pusē, lai nepārkāptu ceļu satiksmes noteikumus un pastaiga nebeigtos ar soda kvīti vējstiklā.

Ar ko šī taka šķiet neparasta? Ar to, ka šeit noteikti būs atrodams kaut kas interesants un piemērots ikviena suņa un saimnieka gaumei. Bet par visu pēc kārtas!

Ieejot mežā, turpat aiz neliela līkuma paveras skats uz Lāčupīti un koka tiltiņu, kas ved pāri upei. Šķērsojot upīti, nonākam līdz lielai koka zīmei ar uzrakstu Latvijas Valsts meži, taču tālāk nekādas norādes par takas virzienu neseko. Taisni uz priekšu ved koka laipa, pa kuru ejot nonāksiet pie jūras,tāpēc pie koka zīmes ir jānogriežas pa kreisi uz meža ceļu. Šeit atbrīvojām līdzpaņemtās basenži meitenes Gabiju un Orī no pavadām un jau pāris soļus uz priekšu paveras brīnišķīgs skats uz Lāčupīti.

Upe tek ieplakā un pie tās var piekļūt pa nedaudz stāvu, smilšainu krastu. Jāņem vērā, ka šī ir aizsargājama dabas teritorija (uz vietas gan par to nav nekādu norāžu), tāpēc suņa saimniekam ir jābūt vērīgam un viennozīmīgi jākontrolē situācija, lai izklaide nepārvēršas par dabas postīšanu. Brīdi ļaujam suņiem izbaudīt krastu un dodamies tālāk gar Lāčupīti. Upe ir ļoti līkumaina un samērā šaura. Vietām to ir grūti redzēt, ja gar krastu ir garāka zāle.  Arī šeit nav nevienas norādes par to, kur sākas dendrārijs, taču meža ceļa kreisajā pusē pamanām pie koka piestiprinātu zīmīti ar ozollapu (dižkoka apzīmējums) un nolemjam šeit griezties pa kreisi uz upes pusi. Pēc neliela brīža var manīt pirmo koka plāksni, uz kuras ir norādīts koka nosaukums. Pēc tā saprotu, ka esam pareizajā vietā. Taku un taciņu šeit ir daudz un tās ir dažādos virzienos. Suņi ļoti labprāt izskrien visus virzienus, bet kopumā cenšamies turēties uz vienas takas, kas izskatās vairāk iestaigāta un iet aptuveni paralēli Lāčupītei.

Foto: Aiga Leimonte

Ejot tālāk, jau pa gabalu var pamanīt ziedošos rododendrus. Vietām krūmi veido pat alejas un kopskats ziedošajam mežam ir ļoti skaists. Takas malā ir novietots piemiņas akmens Igoram Mednim – dendroloģisko stādījumu izveidotājam. Turpinot iet uz priekšu, “atduramies” pret koka namiņu ar izkārtni “Ienākt aizliegts”. Labi, iekšā neejam, bet Gabijai un Orī tik un tā gribas visu apostīt un ostīšanas aizlieguma šeit nav. Tikmēr citi takas apmeklētāji garām ejot saka: “Ā, tā ir tā raganas māja, tālāk būs vēl!” Un tiešām – līdz takas beigām manījām vēl vienu līdzīga tipa māju. Pēc aptuveni 1,5 noietiem kilometriem (suņiem noteikti vismaz 2-3 reizes vairāk), nonākam pie zīmes “Dendrārija apskates beigas”, taču pastaiga ar to nebeidzas.

Griežamies pa labi atpakaļ uz lielā meža ceļa un dodamies gabaliņu uz priekšu līdz pirmajai taciņai uz jūras pusi. Dodamies atkal pa labi un ejam cauri skrajam, labi pārredzamam mežam, kas pilns ar mētrājiem. Pieļauju, ka vēlāk vasaras sezonā te būs ar ko panašķoties gan sunim, gan saimniekam – svaigas, tikko plūktas mellenes. Nonākam līdz jūrai. Zināju, ka Gabija un Orī ir īsti smilšu suņi, tāpēc šis jūras apmeklējums viņām jo īpaši gāja pie sirds – nebeidzams plašums, kaijas un pa kādai vārnai kam dzīties pakaļ un iespēja skriet, skriet un skriet. Riņķoja pa smiltīm, ķerstīja un vārtīja viena otru un pat mēģināja nedaudz paslapināt ķepas, kas viņām ir ļoti neraksturīgi. Citiem suņiem, kuriem patīk peldēt, šajā maršrutā būs daudz iespēju to darīt – gan Lāčupītē, gan jūrā. Gar jūras krastu gājām virzienā atpakaļ uz sākumpunktu. Pēc neilgas iešanas kāpās ir ļoti labi pamanāmas koka trepes, kas tālāk pa koka taku aizved līdz tiltiņam, kur sākām pastaigu. Izvēlējāmies paiet vēl nedaudz uz priekšu gar jūras krastu un tikai tad nācām atpakaļ uz trepēm.

Foto: Aiga Leimonte

Mūsu maršruts kopumā bija tikai 4 km garš, taču tik ļoti daudzveidīgs kā vēl nekad – upe, smilšu krasti, dendrārijs, meža takas, jūra, pludmale. Gribas teikt – viss iekļauts! Ja ir vēlme pagarināt pastaigu, ir visas iespējas to darīt sev vēlamākajā veidā – pastaigāt vairāk pa mežu vai paiet garāku gabalu gar jūru. Dendrārijā bija samērā daudz atpūtnieku, jo taku apmeklējām jūnija sākumā, kad tā ir populāra rododendru ziedēšanas dēļ. Satikām arī divus lielus, miermīlīgus suņus, kas rāmi pastaigājās bez pavadām – radās sajūta, ka maršruts ir drošs. Ja pasteigsies, vari vēl paspēt uz krāšņajiem rododendriem, jo daži krūmi vēl bija pumpuros, kas tūlīt jau ziedēs.

P.S. Atpakaļ ceļā Ragaciemā piestājām restorānā Bermudas, kas ir suņiem draudzīgs restorāns.

Aprakstu sagatavoja divu basenži saimniece Aiga Leimonte.

© 2020, arSuni.lv jebkuras informācijas pārpublicēšana ir jāsaskaņo
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku www.arsuni.lv mājas lapas lietošanas pieredzi.
Vairāk par sīkdatnēm Piekrītu, ka izmantojat sīkdatnes!