Zīmju valoda komunikācijā ar nedzirdīgu suni
Zīmju valoda komunikācijā ar nedzirdīgu suni


Zīmju valoda ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas. Runātāja doma tiek izteikta, vienlaikus kombinējot delnu, roku un ķermeņa kustības un sejas izteiksmi jeb mīmiku. Zīmju valodas parasti attīstās nedzirdīgo kopienās, kurās bez pašiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem parasti iekļaujas arī tulki, pedagogi un nedzirdīgo draugi un ģimenes locekļi.

Tāpat kā ar mutvārdu valodām, zīmju valodas dažādos pasaules reģionos atšķiras. Arī Latvijā ir sava latviešu zīmju valoda. Zīmju valodas var atšķirties neatkarīgi no attiecīgās kopienas runas valodas, piemēram, ASV lietotā amerikāņu zīmju valoda ir pilnībā atšķirīga no britu vai austrāliešu zīmju valodas, kaut gan visās šajās zemēs pamatvaloda ir angļu. Neskatoties uz to, valodās ir daudz kopējo pamatprincipu un saziņa starp dažādu tautu nedzirdīgajiem ir ievērojami vienkāršāka, nekā starp dažādās valodās runājošajiem.

Ne velti zīmju valoda agrāk saukta arī par žestu valodu, un, arī saziņā ar suņiem, neatkarīgi no tā, vai suns ir dzirdīgs vai nē, to saimnieki nereti izmanto žestus, norādot kādu komandu vai darbību. 

Kopš 2018.gada, 23.septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā zīmju valodu diena. 

Šoreiz iepazīstināsim ar liepājniekiem Lindu Ptičkinu un Dozeru, kuram teju 13 gadus zīmju valoda ir svarīgākais komunikācijas veids ar saimniekiem.

Pastāsti par jūsu satikšanos!

- Biju tas laimīgais bērns, kuram vienmēr bijuši suņi - gan vecāku pirkti, gan no patversmes paņemti. Vienmēr lieli un spēcīgi suņi kā, piemēram, Austrumeiropas aitu suns un dobermaņa un rotveilera jauktenis. Vecāki reiz abonēja žurnālu “Praktiskais Latvietis”, un katrā žurnālā pāris lapas tika veltītas suņiem. Šķirstot žurnālu, ieraudzīju rakstu par Amerikāņu Stafordšīras terjeriem un Amerikāņu pitbulterjeriem. Bildē - spēcīgs, muskuļots suns zilā krāsā – tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Zināju, - kādreiz man šādas šķirnes suns būs un tieši zilā krāsā. Bildi izgriezu un nēsāju makā, regulāri pārliekot no maka uz maku, ja tos mainīju. Šodien šis attēls, nu jau apbružāts, ielikts, starp grāmatu lapām. Biju izlēmusi, ka šo suni nopirkšu no pirmās algas, taču, kad sāku strādāt, pašai vēl nebija savs īpašums un tā laika dzīvokļa saimniece bija kategoriski pret dzīvniekiem.

2008. gadā nopirku dzīvokli un sāku meklēt suni. Piedāvājums ar šīs šķirnes suņiem bija samērā liels, bet nebija zilā krāsā. 2009.gada janvāra beigās beidzot parādījās viens sludinājums ar suņukiem, nedomājot rakstīju. Lieki piebilst, ka par šo šķirni zināju tikai no literatūras, jo praktiskas pieredzes nebija. Suns atradās Tukumā. Tajā laikā man nebija sava transporta, lai tam aizbrauktu pakaļ un uz vietas viņu apskatītu, tāpēc saimnieks atsūtīja kucēnu un vecāku bildes, apskatīju un izvēlējos. 

To dienu, kad veda man suni, atceros kā šodien. Visu nakti negulēju, biju patīkami uztraukusies, darbā minūtes vilkās tik lēni… Kad ieraudzīju mazo, samtaino zilo kamoliņu, šķita, ka pasaule apstājās. Viņš bija nolaupījis manu sirdi.  

Dozers ir īpašs ne tikai kā suns-ģimenes loceklis, bet arī citu faktoru dēļ…

- Iegādājoties suni, zināju, ka uz paklausības nodarbībām iesim obligāti, jo, lai arī biju uzaugusi ar suņiem, šis ir nopietnas šķirnes suns. Dozeram bija trīs mēneši, līdz ar to sākām arī meklēt kinologu, kas suni trenēs. Liepājā apmeklēju trīs kinologu nodarbības, bet kaut kas mani neuzrunāja. Vienu dienu, staigājot ar Dozeru pa lauku, nejauši redzēju viena vīrieša nodarbību ar suņiem, kaut kas lika apstāties un uzsākt sarunu. Pēc nodarbības sapratu, ka būs īstais. Uz nodarbībām gājām trīs reizes nedēļā. Dozers kontaktkomandas izpildīja perfekti, taču problēmas sagādāja komanda “pie manis”. Mēs izmēģinājām visas pieejas - ar gardumiem, ar garu pavadu, svilpi utt., nekas nestrādāja. Mājās lasīju pieejamo informāciju, un nonācu pie secinājuma, ka suns ir neizmērojami spītīgs, tāpēc pacietīgi turpinājām mācīt šo komandu. Bija reizes, kad Dozers tieši saukšanas brīdī skatījās uz mani, viņš atskrēja, līdz ar to nodomājām, ka drīz viss būs labi. Tā mēs skolojāmies apmēram 5 mēnešus.

Vienās brīvdienās aizbraucu uz laukiem un Dozers skraidīja pa sētu. Istabā ienāca tētis un paziņoja, ka viņam šķiet, ka Dozers nedzird, jo, gāzējot kvadraciklu, Dozers nereaģē. Līdzīgas situācijas bija pamanījusi arī mana mamma, taču vienmēr uzstāju, ka viņš ir spītīgs un komandas viņš izpilda. Tomēr, braucot mājās, aizdomājos. Kāpjot augšā pa trepēm, grabināju atsēgas un Dozers nereaģēja. Sazvanīju veterinārārstu un braucām uz klīniku. Sākumā Dozers tika pārbaudīts ar suņa svilpi, uz ko viņš nereaģēja, tad tika pieņemts lēmums pārbaudīt ausis. Dakteris paziņoja, ka labā bungādiņa nav attīstījusies vispār, kreisajai ir neliels aizmetnis, kas maz iespējams, bet var vēl attīstīties, bet ar gadiem nekas nemainījās. Apmācību treneris uzsvēra, ka tā nav katastrofa, suns ir vesels un tas ir galvenais, izmainījām apmācības specifiku, vairāk strādājām ar žestiem. Turklāt,  ņemot vērā, ka suns ir kurls, mums izdevās nokārtot abus paklausības eksāmenus.

Foto: Z Star photography

Apmācot suņus, tiek izmantotas dažādas vārdu komandas, ko pavada ar roku žestiem. Jums balss nepalīdz saziņā. Cik daudz žestu (komandu) Dozers saprot?

- Es domāju, ka Dozers lasa arī manu sejas mīmiku un lasa no lūpām. Dozers prot pašas primitīvākās komandas: komanda "sēdēt" – slīpi pacelta plauksta, "gulēt" – ar plaukstu apļveida kustība ar plaukstu uz leju, "stāvēt" – apļveida kustība ar plaukstu uz augšu, "balss" – saku ar vārdiem un viņš rej (tāpēc man liekas, ka lasa no lūpām), "klusu" - pacelts rādītājpirksts, "paliec" – plauksta pacelta taisni, "apsēsties man priekšā" – man solis atpakaļ un es pasitu sev pa krūtīm, "atpakaļ pie kreisās kājas" – ar rokas kustību parādu un viņš apiet man apkārt un apsēžas pie kreisās kājas,  "vietā" – ar kustību parādu virzienu, "dod ķepu" – kulaks uz augšu. Tad ir vēl tāds joks, ka dodu našķi "par mammu" viņš paņem, bet, ja dodu "par valdību" – neņem, pie komandas "neņemt" ir nedaudz saliekts mazais pirkstiņš un suns to ievēro, bet daži cilvēki nepamana un ir smieklīgi skatīties, kā cilvēki reaģē. Laukā pastaigas laikā, ja jānāk blakus, nedaudz parauju pavadu vienu reizi, ja divreiz, tad Dozers skatās uzmanīgi apkārt. Komanda "pie manis” - ja es ar roku piesitu pie kājas, bet šo izmantojam ļoti reti, jo no pavadas vaļā nelaižu. 

Kāds ir Dozers?

- Dozers ir ļoti bezbailīgs, aktīvs un pašpārliecināts suns. Viņš neuzticas svešiem cilvēkiem – vai nu ietur distanci vai izrāda agresiju. Dozers nav no suņiem, ko var paņemt un samīļot un sabužināt, kad gribas man – tad viņš neļaujas, viņš pats pienāks klāt, kad gribēs samīļoties, un es to respektēju. Viņš diemžēl ir agresīvs, bet domāju, ka pie tā pati esmu vainīga, jo, pirms uzzināju, ka suns nedzird, gāju uz aizsardzības nodarbībām, un iemācīto labot vairs nebija iespējams. Vienmēr rēķinos, ka suns ir agresīvs, tāpēc ievēroju maksimālu piesardzību, lai nevienu neapdraudētu. Pret ģimeni, maniem vecākiem un draugiem viņš ir pats enģelis, luncina asti. Dozers mīl citus dzīvniekus.

Viens no lielākajiem pārbaudījumiem bija, kad mūsu ģimenē ienāca bērniņš. Jau tad, kad biju stāvoklī, ļoti baidījos, kā Dozers reaģēs. Vienmēr uzraugu gan suni, gan bērnu, bet redzu, ka Dozers lieliski sadzīvo ar dēlu.  

Dozers šobrīd ir cienījamā vecumā. Pastāsti par kādu atmiņā paliekošāko jūsu kopīgo piedzīvojumu!

- Šo gandrīz 13 gadu laikā, bijuši daudz spilgti notikumi, grūti izdalīt tādu vienu piedzīvojumu. Dozers ir bijis gandrīz visās Latvijas pilsētās. Bijis Kuldīgas svētkos zaļumballē, bijis Gūtmaņu alā, ar piepūšamo riepu peldējies Lubānas ezerā, bijis Rēzeknē utt. Ņēmu viņu līdzi gandrīz visur. Pa tādām pastaigu vietām, ceru, ka neizklausīšos nedaudz traka, bet bieži gājām staigāt gar Liepājas dzīvnieku kapsētu. Pirmo reizi, kad nejauši tur iemaldījos, biju pārsteigta par to mīlestību, kas tur ir. Katram sunim, kaķim, pat kāmīšiem ir savas kapa vietiņas kur noliktas mīļākās mantas – bļodiņas, siksniņas, mantiņas un kāmjiem skrienamās bumbas. Un nekas nav izdemolēts. 

Izcelt varu, varbūt ne spilgtāko, bet ar to, ko visvairāk lepojos. Liepājā bija “Nakts pārbaudes” suņiem. Bija jāiet cauri dažādiem šķēršļiem – spīdumiem, gar uguns lāpām, auduma tuneļiem utt. un beigās jāaiztur cilvēks. Dalībnieku bija daudz, bet mēs ieguvām 2. vietu. Es ļoti lepojos ar Dozeru par šo sasniegumu.

Ja pie kucēna iegādes būtu zinājusi, ka suns ir kurls…

- Šie gandrīz 13 gadi ir pilni ar nesavtīgu mīlestību, rūpēm, uzmanību un vislabākiem nodomiem no Dozera puses. Vienmēr Dozeram blakus esmu jutusies droši, manī ir Dozera sniegtās emocijas, tāpēc - jā, zinot visu šo piedzīvoto, Dozeru izvēlētos atkārtoti, tik reizes, cik vajadzētu. Bet, ja man jāatbild uz šo jautājumu bez emocijām, tad nemelošu, - kurlu suni apzināti tagad neņemtu. Izklausās skarbi, bet man gribētos ģimenes izbraukumos droši viņu ņemt līdzi, laist, lai skrien kopā ar ģimeni, kurls dzīvnieks uzliek sava veida pienākumus un savādāku atbildību. Ja kurls suns nedaudz nomaldās no ceļa, viņš ne tikai pazaudējās pasaulē, bet pastāv liels risks, ka viņš nepamanīs mašīnas un viss var beigties bēdīgi. Facebook ir pilns ar rakstiem par pazudušiem dzirdīgiem suņiem, tad iedomājieties, kāds ir risks sunim, kas nedzird!

Ja man būtu privātmāja, kur suns 24h diennaktī varētu būt gan laukā, gan iekšā vai, ja es būtu pensijas gados, viennozīmīgi uzņemtos rūpes par kurlu suni. Varbūt savādāk skatītos un domātu, ja Dozeram kurlums nebūtu paralēli ar agresiju, jo godīgi sakot, vairāk traucē agresija, nevis kurlums. 

Cilvēkiem, kas grib paņemt mājās nedzirdīgu suni, ieteiktu kārtīgi visu apsvērt un izdomāt, vai esat gatavi šādam dzīves veidam, jo suns nav manta, kurai pēc gada pateiksi “ai, man kaut kā nesanāca, došu atpakaļ”, lai gan dzīve rāda, ka tā notiek gan ar jauniem veseliem suņiem, kas dāvināti Ziemassvētkos, gan veciem suņiem, kuriem sākušās veselības problēmas, gan ar suņiem ar īpašām vajadzībām. 

© 2024, arSuni.lv jebkuras informācijas pārpublicēšana ir jāsaskaņo
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku www.arsuni.lv mājas lapas lietošanas pieredzi.
Vairāk par sīkdatnēm Piekrītu, ka izmantojat sīkdatnes!