“Ar adžilitī sporta veidu nodarbojos jau no 1998.gada. No 2006. gada esmu arī šī sporta tiesnese. Man pieder Borderkolliju un Šeltiju audzētava “FlyLand”- tajā pirmais metiens piedzima vairāk kā pirms 15 gadiem. Pati esmu no Rīgas, uz doto brīdi dzīvoju nedaudz ārpus Rīgas,” saka Svetlana Krēsliņa – adžilitī trenere, sportiste un starptautiskā tiesnese.
Kas ir adžiliti un kas Jūs piesaistīja šim sportam?
- Adžiliti ir sporta veids suņiem uz ātrumu, kur suns pārvar dažādus šķēršļus. Es sāku ar to nodarboties 1998.gadā. Vienkārši ieraudzīju kaut kādā avīzē vai žurnālā informāciju, ka ir tāds sporta veids un sāku meklēt, vai ar to var nodarboties Latvijā. Atradu tikai vienu vietu, kur varēja pamēģināt, tas bija Ķengaragā. Tur arī aizbraucu, pamēģināju un man ļoti patika. No tā laika esmu šajā sportā. Mans pirmais suns, ar kuru sāku nodarboties, bija Pūdelis, viņa arī noskraidīja adžiliti diezgan ilgu laiku, pēdējo reizi viņa piedalījās pasaules čempionātā, kad viņai bija 12 gadi. Kad sāku nodarboties ar adžiliti, viņai bija 5 gadi, nebija kucēns. Sākums nebija viegls, bet rezultāts - iespaidīgs.
Kā var kļūt par adžiliti treneri un tiesnesi?
- Lai kļūtu par treneri un tiesnesi, nu, protams, jānodarbojas pašam ar šo sporta veidu, jāzina visas nianses. Jāpabeidz LKF kinoloģiskos kursus, jāstažējas pie kāda cita trenera, lai sākumā kļūtu par treneri, jo tu nevari kļūt par tiesnesi, ja tu neesi treneris. Tev ir jāzina visas nianses, lai varētu godīgi tiesāt.
Kā Jūs raksturotu adžiliti sportu tiem, kas ar to nav pazīstami?
- Adžiliti sports nāk no zirgu kankūra, kur zirgi lec pāri šķērsļiem, tā arī suņi lec un pārvar dažādus šķēršļus. Tas ir sports uz ātrumu, jābūt ļoti labam kontaktam ar suni, jo suns pārvar trasi, protams, bez pavadas. Klausoties tikai žestus un komandas. Adžiliti arī uzlabo kontaktu ar suni.
Vai jebkura suņu šķirne var nodarboties ar šo sportu?
- Ar adžiliti var nodarboties gandrīz visi suņi. Izņēmums ir lieli un smagi suņi, tapēc ka tam būs jālec liels augstums. Lieliem suņiem jālec 60cm un, protams, lieliem, smagiem suņiem tas nav labi un veselīgi. Tapēc es nekad neieteiktu nodarboties ar adžiliti lielam, smagam sunim.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Foto no Svetlanas Krēsliņas privātā arhīva
Kā jūs izjutāt pāreju no dalībnieka lomas uz tiesneša lomu? Vai tas mainīja Jūsu skatījumu uz šo sportu?
- Nē, īpaši neko nemainīja, protams, kad tiesā, tu vari redzēt ļoti daudz suņus, šķirnes un cilvēkus. Par cik es tiesāju ne tikai Latvijā, bet arī ļoti daudz ārzemēs, sākot no kaimiņu valstīm un beidzot ar Japānu, Singapūru, Kolumbiju, Kanādu utt., protams, var redzēt, kāds līmenis ir citiem sportistiem, var novērot atšķirības starp valstīm. Kāda attīstība, kurās valstīs ir stiprāki, kurās vājāki un kāda sadarbība ir suņiem ar savu cilvēku un šķirņu dažādība šajā sportā. Protams, tas ir savādāk, jo, ja tu esi tikai sportiste, tu nevari to tik ļoti novērot, jo tu piedalies tikai ar saviem suņiem.
Vai Jums ir suņi ar kuriem pati startējat sacensībās? Kā Jūs spējat apvienot trenera, tiesneša un dalībnieka lomas?
- Man ir vairāki suņi – Borderkolliji un Šeltiji, ar kuriem es piedalos ne tikai Latvijas sacensībās, bet arī ārzemēs - gan pasaules čempionātos, gan citās lielās ārzemes sacensībās. Nu, kā es varu apvienot... – tā ir mana dzīve. Es gan trenēju, gan piedalos ar saviem suņiem, gan tiesāju. Pēdējā laikā tiesāju mazāk, tapēc ka man ir daudz savi jaunie suņi un man pašai piedalīties ir interesantāk. Tapēc vairāk pēdējā laikā es mācu un skrienu pati ar saviem suņiem.
Kur ir iespējams sīkāk uzzināt par adžiliti sportu un apgūt to?
- Rīgas apkārtnē var trenēties trīs vietās:
Ķengarags (Rumbula)
Svetlana Krēsliņa
+371 29891850
www.sunusports.lv
Suņu klubs “Mans draugs”
info@agility.lv
+371 29526925
Zaķumuiža
Jeļena Prošina +371 29822074
Lidija Beļajeva +371 26730294
Plašāku informāciju par visiem Latvijas treneriem meklē Latvijas Kinoloģiskās federācijas mājaslapā www.dogs.lv
Rakstu sagatavoja: Marija Kleinberga