Čau!
Mani sauc Monta un man ir trīs haskiji, trīs laimīgas suņu meitenes.
Viss sākās ar Moru, kurai tagad ir 8 gadi. Pirmo reizi mēs iepazināmies pirms 3 gadiem, kad viņu manam vīram bija atstājuši iepriekšējie saimnieki. Vēl pirms tiem, Morai bija arī citi saimnieki, bet neviens ar viņu īsti labi netika galā. Viņa ir dzīvojusies suņu voljērā, pie ķēdes, rakusies zem sētas, lai skrietu prom un dzemdējusi nezināmas izcelsmes kucēnus. Tagad Mora ir īstajās mājās un nekad nav skrējusi no tām prom. Mora ir ļoti mierīga un vairāk par visu mīl, kad pakasa puncīti.
Mišku mēs nopirkām pirms 2 gadiem, lai Morai būtu māsiņa. Galu galā, kas tad suni saprot vislabāk, ja ne otrs suns. Miškai, esot mazai, ļoti patika pārbaudīt manus nervus un tad mēs iemācījāmies dzīvot ļoti minimālistiskā skandināvu stilā, nu tā, lai neviena lieta viņai nebūtu aizsniedzama. Sagrauztas mēbeles, grīdas līstes, televizora pults, drēbes un apavi nebija tas trakākais. Reiz es pārrados mājās no darba, kur mani sagaidīja balts suns un sienā izgrauzts caurums. Nepārproti, es ļoti mīlu Mišku un zināju uz, ko “parakstos”, pieņemot ģimenē haskija kucēnu. Viņa ir pilnīga man kopija: ļoti aktīva un dzīvespriecīga, nemitīgi grib izzināt pasauli, ir draudzīga, gudra un mīļa.
Mačiko, mūsu jaunākā meitene. Viņai nupat apritēja 3 mēneši. Pirms mazāk kā četrām nedēļām saņēmu zvanu no dzīvnieku patversmes Ulubele, ar kuriem mēs jau sen esam lielos draugos. Mazā bija atrasta Maskavas ielā pie miskastēm un nogādāta patversmē, kur ļoti raudājusi. Bez ilgas domāšanas, jau braucām viņai pakaļ. Mačiko no japāņu valodas nozīmē – destined child. Un, tāda viņa mums arī ir.
 |
 |
 |
Foto: no Montas personīgā arhīva
Suņi - tas ir dzīvesveids. Īpaši, ja tie tev ir lieli un aktīvi. Suņi prasa milzumdaudz rūpes un labus turēšanas apstākļus. Katrai suņu šķirnei ir sava specifika. Savas vajadzības. Nav prāta darbs, sporta līnijas suņus turēt šaurās telpās un izvest pastaigā reizi dienā. Suni nedrīkst pirkt tikai tāpēc, ka patīk tā izskats. Suns ir jāpērk, jo jūsu dzīves veids un raksturs saskan. Un, ja tu neesi gatavs pielāgoties sunim, tā iegādi vai adoptāciju labāk atlikt.
Es ar vīru dzīvoju saskaņā ar saviem suņiem. Daudz esam atdevuši, lai viņām būtu labi. Daudz esmu mācījusies, lai uzzinātu par haskijiem, par to, kas tiem nepieciešams. Daudz arī sportojam. Tām piemērotajā sezonā (no -15 līdz +5 grādiem) nodarbojamies ar kanikrosu, bikedžoringu un kamanu sportu. Mums Ogrē ir fantastiski meži un Zilie kalni. Katrās brīvdienās dodamies garos pārgājienos vai braucam tālāk, izbaudīt Latvijas dabu. Ceļojam kopā. Ar vissiltākajām atmiņām piepildīts ir mūsu brauciens uz Rumāniju, kur kāpām Bucegi kalnā. Tas ir 3500m v.j.l. un bez suņiem kāpiens nebūtu bijis tik viegls. Ar milzīgu jaudu kāpām augstāk un augstāk, lai pašā galotnē kopā paēstu pusdienas. Mums sendviči un suņiem zemesriekstu sviests ar kaltētu ķenguru.
Mani suņi ir svaigēdāji. Es neuzskatu, ka sunim ir jāēd komerciālā pārtika, ko arī ļoti labi parādīja Mora, kad pirms 3 gadiem atteicās ēst sauso barību. Tāpēc es sāku mācīties par “raw feeding”. Viņas ēd gaļu, kaulus, orgānus, olas un to čaumalas, nedaudz dārzeņus un augļus, un citus tām veselīgus labumus. Par to, kā sunim nodrošināt pilnvērtīgu un uzturvielām sabalansētu maltīti esmu aprakstījusi blogā Pilsētas ķepas. Pilsētas ķepām ir arī Facebook lapa, kurā nereti dalos ar vēl citu, suniņiekiem noderīgu informāciju.
Pagājušajā vasarā sapratu, ka vēlos par suņiem uzzināt vēl vairāk, izprast tos no A līdz Z. Tā nu es šobrīd studēju kinoloģiju Latvijas kinoloģiskajā federācijā. Kursi ir ļoti intensīvi, bet man patīk. Apgūstu anatomiju, barošanu, ģenētiku, eksterjeru, selekciju un zoopsiholoģiju. Iesaku šos kursus ikvienam, īpaši noderīgi tie būs jaunajiem suņu saimniekiem.
 |
 |
 |
Foto: no Montas personīgā arhīva
Daudz no manas ikdienas ar suņiem rādu Instagram kontā MontaSofija , un arī meitenēm ir savs instagrama profils ThreeWolfPack. Priecāsimies tevi redzēt savā sekotāju pulkā un, ja tev ir iekrājies, kāds jautājums par suņiem, ar lielāko prieku atbildēšu uz to.