Jūlija beigās Iecavas novadā norisinājās pirmais Latvijas čempionāts kanikrosā ar šķēršļiem jeb biatlonā ar suņiem. To rīkoja Zemgales kinoloģijas klubs. Tajā piedalījās gandrīz 100 dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm. Pirmo vietu savā kategorijā ieguva Iveta Lange ar suni Frigu, kuru viņa pirms kāda gada deviņu mēnešu vecumā bija paņēmusi no patversmes „Ķepu – ķepā”.
Viss pa trim
Langu ģimene ir pelnījusi atzinības vārdus, jo ne vien audzina trīs bērnus (vecākais dēls gan jau uzsācis patstāvīgu dzīvi), bet aprūpē arī trīs suņus un trīs kaķus. Lielākā daļa dzīvnieku nākuši no patversmēm.
„Frigu var dēvēt par manu sapņu suni,” teic Iveta Lange. „Pirms viņas mums jau bija divi audzināmie – tagad jau četrus gadus sasniegušais vācu aitu suns Tors un divgadīgā kurchāriete Barra. Bet man vienmēr ir gribējies sev arī Holandes aitu suni, tomēr Latvijā tādu dabūt ir grūti.
Regulāri sekoju internetā pieejamajai informācijai par bez saimnieka palikušiem dzīvniekiem, kas atrodas dažādās patversmēs, un te „Ķepu – ķepā” pamanīju savu sapņu kucīti. Vairākas reizes braucām skatīties uz Salgales pagasta „Rēviciem” (bija jāsaprot, vai viņu pieņems ģimenes locekļi un kā suns reaģēs uz mums visiem), līdz paņēmām. Tolaik patversmē sunīti sauca par Dambo, jo viņai bija lielas ausis. Bet es saviem dzīvniekiem cenšos dot skandināvu vārdus. Friga (sennorvēģu: Frigg) senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, tā nu kucīte tika pie šī spēcīgā vārda.
Sākumā mums negāja viegli, kaut vai tāpēc, ka, braucot ar mašīnu, Frigai bieži bija nelaba dūša, taču pie auto viņa ātri pierada. Suņu meitene bija bikla. Viņu īpaši neinteresēja pieauguši cilvēki – pagāja laiks, kamēr nodibinājām ar viņu kontaktu un sunīte sāka izrādīt mums uzmanību. Bet viss ir paveicams – vajag tikai dzīvnieku mīlēt un būt pacietīgiem.”
Langu ģimene dzīvo Cēsīs mazdārziņu rajonā, viņu privātmāja nav liela. Ja ir labi laika apstākļi, suņi parasti pa dienu dzīvojas laukā, bet nakšņo gan visi kopā zem viena jumta, jo pagalmā nav nevienas suņu būdas. Dzīvniekiem atvēlēts paliels matracis, uz kura visi mīļi saguļ.
Uz jautājumu, kā Iveta visu paspēj izdarīt, turklāt vēl sporto, viņa atbild: „Daudzi man tā jautā. Es domāju, ka ar visu var tikt galā. Dzīve parasti tā sakārtojas, ka tu par to nemaz nedomā – vienkārši dari. Vismaz man tā liekas.”
 |
 |
 |
Foto no personīgā arhīva
Šķēršļu biatlons ar suni
Langu ģimenes suņi bieži piedalās dažādās sacensībās un ir ieguvuši daudzus kausus. Friga, piedaloties kanikrosā, tikusi pie sava pirmā kausa – augstākā apbalvojuma sacensībās.
Kanikross ar šķēršļiem jeb biatlons ar suni ir sacensības, kur sportists kopā ar savu četrkājaino draugu noteiktā distancē pārvar dažādus šķēršļus. Abiem kopā, piemēram, ir jāpārpeld dīķis. Lielākā daļa uzdevumu jāveic kopā, bet pāri vairākus metrus augstam šķērslim un pa virvi rāpjas dalībnieks viens pats, bez suņa. Par šķēršļu apiešanu vai neprecīzu tā pārvarēšanu dalībnieki saņem soda minūtes, kas tiek summētas ar distances veikšanas laiku un veido dalībnieka rezultātu. Savukārt, neprecīzi trāpot mērķī, dalībnieki saņem soda apļus, kas jāveic kopā ar suni.
Par šī gada sacensībām Iecavā Iveta teic: „Pirmoreiz sacensībās bija iesaistīta visa mana ģimene. Dēls skrēja kopā ar vecāko suni Toru, vīrs ar Barru, bet es ar mūsu jaunuli Frigu. Un tieši mēs ar Frigu ieguvām lielo kausu.”
Patversmē var atrast mīļāko un labāko draugu
Iveta Lange atzīst, ka arī dzīvnieks no patversmes spēj sasniegt labus rezultātus, atliek vien tikai viņu apmācīt. Daudzi, kuri vēlas suni, skatās sludinājumus interneta portālos, pēta, kura šķirne varētu būt labāka un viņiem piemērota. Tajā pašā laikā patversmes pārpildītas ar dzīvniekiem, kas grib atrast savas mājas. Turklāt, kā pierāda Frigas gadījums, tas, ka dzīvnieks paņemts no patversmes, nebūt nenozīmē, ka viņš ir sliktāks par pārējiem.
Rakstu sagatavoja Ilona Noriete, "Ķepu ķepā".