Suns pasažieru vilcienā
Suns pasažieru vilcienā


Ceļošana ne vienmēr nozīmē došanos ārpus valsts robežām. Viens no ērtākajiem ceļošanas veidiem ir lielais transports - autobusi un vilcieni. Šoreiz noskaidrojām, vai drīkstam ceļot "Pasažieru vilcienā" kopā ar suni. 

Kā ziņots "Pasažieru vilcienu" mājaslapā, vilcienā ir atļauts pārvadāt suņus, taču jāievēro dažus noteikumus. Tātad, pasažieris, kurš pārvadā dzīvnieku, uzņemas visu atbildību par savu suni, rūpējoties, lai tas netraucē citiem pasažieriem.

Pārvadājot suni vilcienā, saimniekam jābūt gana vērīgam, jo vienā vagonā drīkst pārvadāt ne vairāk par 10 suņiem, savukārt, vienā sēdvietu nodalījumā drīkst atrasties ne vairāk par 2 suņiem viena saimnieka pavadībā.

Lai nenokļūtu neērtā situācijā, pārvadājot suni vilcienā, saimniekam jāparūpējas, ka, atrodoties vilcienā, sunim ir uzlikts uzpurnis un pievienots žetons pie kakla siksnas, kā arī, suns jātur pavadā. Mazos suņus var pārvadāt bez uzpurņa, taču tiem ir jāatrodas dzīvnieku pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī. Suņa saimniekam - pasažierim noteikti jāatcerās, ka pārvadājot suni, jābūt līdzi suņa vakcinācijas apliecībai. 

Sunim vilcienā ir jāaizmirst par visām ērtībām, jo visu ceļošanas laiku tam būs jāpavada uz grīdas - "Pasažieru vilciena" noteikumi nosaka, ka uz sēdekļa pārvadāt suni ir aizliegts. 

Foto: Olga Čubikina

Foto: Marta Linde

Foto: Karīna Stahanova 

Visbeidzot, cik tad sunim izmaksā ceļošana vilcienā?

Vispirms, zināšanai - suns vilcienā ir "bagāža", tātad, jāiegādājas biļete par bagāžu. "Pasažieru vilciens" nosaka, ka par dzīvnieka vai vairāku dzīvnieku, ja tie atrodas vienā būrī, konteinerā vai somā, pārvadāšanu maksā kā par vienu bagāžas vienību. 

Sunim biļešu cena, tāpat kā saimniekam, mainās atkarībā no attāluma, piemēram, Rīga-Sigulda sunim biļete izmaksā 0,57 EUR vienā virzienā. Zīmīgi, ka suņa izmēram nav nozīmes - mazais čivauva vai milzīgais vācu dogs, biļetes cena būs vienāda.

Tomēr "Pasažieru vilciens" bez maksas pārvadā suni, kas sniedz pavadoņa vai asistenta pakalpojumu, ja tiek izpildītas šādiem suņiem normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.

Foto: Guna Zoltnere

Foto: Olja Chuk

Foto: Aiga Tabaka

Pasažieri dalās ar pieredzi suņu pārvadāšanā vilcienā:

"Kādus gadus 10 atpakaļ ar savu dobermani braucām bieži ar vilcienu, bet tad jau viss bija savādāk kā tagad," Austra Jakusonoka Alksne.

"Esam braukuši īsos gabalus ar vilcienu - līdz Saulkrastiem, Jūrmalai. Konduktori laipni, tik jānopērk bagāžas biļete par suni," Džoanna EM.

"Esam braukuši no Rīgas uz Tukumu, kā arī atpakaļ. Nekad nav bijusi problēma, un cilvēki arī vienmēr pozitīvi. Turējām īsā pavadā. Ja kāds vēlējās, pienāca samīļot suni," Guna Zoltnere.

"Esam braukuši ar vilcienu vairākkārt. Cilvēki lielākoties atsaucīgi, konduktori tāpat. Nereti rāda ar pirkstiem, aprunā, ka, re, suns, kāds suns utt.," Māra Andersone.

"Ездила Даугавпилс-Рига-Даугавпилс. Сначала с ризеншнауцером. С собой брали подстилку, чтобы на полу не лежала, и намордник. Намордник потом снимали. Всегда было спокойно. Мы никому не мешали, и нам никто не мешал. Позже ездила с ирландским терьером. Ей намордник не просили. Если людей мало, ехала на сидении застеленным моим пледом. Если много - на полу на подстилке," Olja Chuk.

"Esmu vedusi suni kādreiz sen Rīga-Aizkraukle, vidēja izmēra suns. Bagāžas biļete, pavada, uzpurnis, konduktori bija laipni un nebrīnījās," Jolanta Bāra.

"Braucu ar kucēnu! Viens "bet"! Vilciens suņiem un veciem cilvēkiem nav piemērots, pakāpienu dēļ! Es ņēmu kucēnu rokās, ziniet pagrūti! Bet attieksme pozitīva," Inese Krastiņa.

"Ļoti bieži braucu ar suni vilcienā. Man ir Kerrijas zilais terjers. Gan īsākos attālumos, gan bieži braucam Rīga- Līvāni. Vienmēr līdzi ir pase un uzpurnis, bet ne reizi nevajadzēja uzrādīt. Suns ir mierīgs un labsirdīgs, un konduktori arī ne reizi nav izrādījuši nepatiku," Aļona Mihailova.

"Braucu ar 9 mēnešus vecu skotu terjeru. Lieliska pieredze, biļete lēta (nepilns EUR kā bagāžai), kas salīdzinājumā, piemēram, ar Rīgas satiksmes izcenojumiem ir uz pusi lētāk. Suns, protams, pavadā, bet uzpurņa mums vispār nav. Līdzi bija visi dokumenti, bet nevienam tie simt gadus nav vajadzīgi. Iekāpt un izkāpt paši varējām, jo trāpījās "jaunā tipa" vilciens, tas, kur pēdējais pakāpiens "izlaižams". Mums bija garlaicīgi, pamīņājāmies, gribējām pagulēt uz sēdekļa, bet neļāvu. Lai paciešas, brauciens tikai stundu. Braucu arī ar 6 gadus vecu kernterjeru - precīzi tās pašas izjūtas. Lai dzīvo LV dezlzceļš!" Signe Zakka.

"Braucu Rīga- Kalngale ar šicū 9 mēn. jaunu, somā. Vajadzēja samaksāt 0.24 eur. Brauciens bija jauks, sēdēja somā, galva ārā - visiem patika," Irēna Ozolanta.

"Kādus 6-8 gadus atpakaļ regulāri braucu Rīga-Liepāja, vai arī īsos gabalus uz kādu no pludmalēm. Uzpurni uzliku iekāpsšanā, un, ja nāca kontrole. Suns gulēja pie kājām, nevienam netraucēja. Citi cilvēki atsaucīgi, kontrole atsaucīga - papildus bagāžas biļete, pašam jāuzmana, lai nekontrolēti citi nesāk suni murkāt, jo tadi gribētāji bija daudz. Sķirne - haskija/malamuta krustojums. Pašam sunim pretenzijas nebija, tā pierada, ka vēl joprojām ejot garām pieturai, kur tikko piestājis sabiedriskais transports, suns velk uz durvju pusi un gatavs kāpt iekšā," Madara Enkuzena.

"Bieži braucu ar savu borderkolliju sēņot Saulkrastu virzienā. Nav problēmu. Uzpurnis un veterinārā pase līdzi. Neviens gan neprasīja. Vienu reizi tik pavadone satraucās, kad bagāžas biļete bija, bet bagāžas nav. Suns bija nolīdis zem sēdekļa gulēt un aiz sēņu spaiņiem nebija redzams, ka suns nav aizmirsts mežā, kontroliere nomierinājās," Inguna Ose.

"Mums pirms vairākiem gadiem bija melns, milzīgs labradors un kopā ar mazo meitu braucām uz laukiem ar tagad jau neeksistējošo vilciena reisu Rīga - Gulbene. Vilciena konduktors nekādus dokumentus neprasīja, kaut visi bija līdzi, un pa ceļam pat ļoti labas attiecības uzturēja tieši ar suni - suņapuikam nesa pīrādziņus un kaut kādu desu un man ar toreiz gadus 5-6 veco meitu pie reizes tikai tēju atnesa (bez pīrādziņiem un desas). Lieki teikt, ka suns izskatījās vairāk nekā labi barots - nieka min. 45 kg. Tikai labākās atsauksmes par konkrēto konduktoru. Vienīgi sunim bija bailes kāpt augšā pa pakāpieniem un pēc tam izkāpt, bet, kad ieraudzīja manus vecākus uz perona, arī ar gardumu rokās, tad izlēca pakāpienus pat nemanot un aizmirstot visas bailes, jo vēders labradoram takš ir nepiepildāms," Sandra Miķelsone.

© 2024, arSuni.lv jebkuras informācijas pārpublicēšana ir jāsaskaņo
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku www.arsuni.lv mājas lapas lietošanas pieredzi.
Vairāk par sīkdatnēm Piekrītu, ka izmantojat sīkdatnes!